uzplaukt
uzplaukt -plaukstu, -plauksti, -plaukst, pag. -plauku darbības vārds; intransitīvs
uzplaukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
PiemēriUzplaucis pumpurs.
- Uzplaucis pumpurs.
- Uzplaucis zieds.
- Uzplauka bērzi.
- Baltiem ziediem uzplaukst ievas.
2.Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriPēc kara valsts ātri uzplaukst.
- Pēc kara valsts ātri uzplaukst.
- Īsā laikā pilsēta uzplaukusi.
- Zemnieku saimniecība sāk uzplaukt.
2.1.Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
PiemēriKrīzes laikā uzplauka nelegālā alkohola tirdzniecība.
- Krīzes laikā uzplauka nelegālā alkohola tirdzniecība.
- Uzplaukst spēļu zāļu bizness.
- Uzplaukst lietoto apģērbu tirgus.
3.Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
PiemēriJauneklis ir audzis un uzplaucis.
- Jauneklis ir audzis un uzplaucis.
- Sieviete īsti uzplauka tikai ap četrdesmit gadiem.
3.1.Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
PiemēriVīrieša uzmanība palīdz sievietei uzplaukt.
- Vīrieša uzmanība palīdz sievietei uzplaukt.
- Aktiera talants ir uzplaucis neatlaidīgā darbā.
3.2.Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
PiemēriAktrise atklāj jaunības enerģiju un uzplaukušās cerības.
- Aktrise atklāj jaunības enerģiju un uzplaukušās cerības.
- Starp viņiem uzplauka mīla.
3.3.Izraisīties (sejā).
PiemēriViņas sejā uzplauka smaids.
- Viņas sejā uzplauka smaids.