uzplaukt
uzplaukt -plaukstu, -plauksti, -plaukst, pag. -plauku intransitīvs, darbības vārds
uzplaukums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
PiemēriUzplaucis pumpurs.
2.Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriPēc kara valsts ātri uzplaukst.
2.1.Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
PiemēriKrīzes laikā uzplauka nelegālā alkohola tirdzniecība.
3.Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
PiemēriJauneklis ir audzis un uzplaucis.
3.1.Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
PiemēriVīrieša uzmanība palīdz sievietei uzplaukt.
3.2.Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
PiemēriAktrise atklāj jaunības enerģiju un uzplaukušās cerības.
3.3.Izraisīties (sejā).
PiemēriViņas sejā uzplauka smaids.