Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzplaucēt
uzplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
PiemēriUzplaucēt ķiršu zarus.