uzplēst
uzplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu transitīvs, darbības vārds
1.Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
PiemēriUz naglas uzplēst kleitu.
1.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "rēta" vai "brūce" Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
PiemēriNegribējās lieku reizi uzplēst rētas.
2.Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
PiemēriUzmanīgi uzplēst aploksni.
3.Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
PiemēriUzplēst vecaini.