Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzplīt
-pliju, -plij, -plij, pag. -pliju darbības vārds; transitīvs
Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
PiemēriTas, ko sievietei uzplija, nevarēja būt viņai pa prātam.