Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzplecis
uzplecis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
PiemēriUzpleči ar vienu pogu uz plecu vīlēm.
2.Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
PiemēriVienkrāsains krekls ar uzplečiem.