Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokopt
nokopt [nùokùopt] -kopju, -kop, -kopj, pag. -kopu darbības vārds; transitīvs
1.Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
PiemēriNokopt virtuvi.
  • Nokopt virtuvi.
  • Nokopt pagalmu.
1.1.Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
PiemēriNokopt savu darba vietu.
  • Nokopt savu darba vietu.
  • Nokopt traukus no galda.
  • Pēc ballītes visu ātri nokopt.
Stabili vārdu savienojumiNokopt galdu.
  • Nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
2.Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriNokopt dārzu.
  • Nokopt dārzu.
  • Nokopti lauki.
  • Rudenī nokopt tīrumu.
  • Visas pļavas ir nokoptas.
2.1.Novākt (augus, to daļas, ražu u. tml.).
PiemēriNokopt vecos, nokaltušos augus.
  • Nokopt vecos, nokaltušos augus.
  • Miķeļos visa labība parasti bija jau nokopta.
  • Raža ir nokopta.