kompozīcija
kompozīcija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
PiemēriDzejoļa kompozīcija.
2.Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
PiemēriGleznas kompozīcija.
2.1.Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriPasniegt kompozīciju.
2.2.Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
PiemēriLielformāta kompozīcija eļļas tehnikā.
3.Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
PiemēriZiedu kompozīcija.
3.1.Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
PiemēriIestudēt dzejas kompozīciju.
4.Skaņdarbs.
PiemēriVokāla kompozīcija.
4.1.Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriMācīt kompozīciju.
5.Uzdevums (šahā, dambretē); šādu uzdevumu sastādīšana.
PiemēriŠaha kompozīciju krājums.
Cilme:No latīņu compositio ‘sastādīšana, sacerēšana; salikums’.