apsvilt
apsvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu darbības vārds; intransitīvs
1.Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
PiemēriApsviluši matu gali.
- Apsviluši matu gali.
- Meža ugunsgrēkā apsviluši koku stumbri.
- Krāsnī piparkūkas apsvilušas gluži melnas.
1.1.sarunvaloda Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
PiemēriKarstajā saulē apsvila pleci un mugura.
- Karstajā saulē apsvila pleci un mugura.
Stabili vārdu savienojumiKā apsvilis.
- Kā apsvilis idioma — strauji, lielā steigā, bez apdoma.