apsvērums
apsvērums [apsvȩ̄̀rùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Rezultāts → apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
PiemēriPraktisks apsvērums.
- Praktisks apsvērums.
- Nopietni apsvērumi.
- Palikt ārzemēs ģimenes apsvērumu dēļ.