apsveikt
apsveikt -sveicu, -sveic, -sveic, pag. -sveicu transitīvs, darbības vārds
1.Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
PiemēriApsveikt māti dzimšanas dienā.
1.1.Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
PiemēriApsveikt sasniegumus sportā.
Normatīvais komentārs:Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml.