jukt
jukt jūku, jūc, jūk, pag. juku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
PiemēriVecie mūri jūk un brūk.
1.1.Zaudēt sakārtojuma veidu.
PiemēriMati jūk ārā.
1.2.Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriPretinieka karavīri juka uz visām pusēm.
1.3.Šķīst, tikt kliedētam.
PiemēriBraucot sniegs juka uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
PiemēriJūk sarunas par mieru.
3.formā: trešā persona Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
PiemēriDomas sāka jukt.
3.1.Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
PiemēriSkolēnam juka gada skaitļi.
4.sarunvaloda Kļūt psihiski slimam.
PiemēriRunā kā jucis.
Stabili vārdu savienojumiBūt kā jukušam (uz ko). Jukt prātā.