arvien
arvien [àrˈviên] apstākļa vārds
1.Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
PiemēriKā arvien.
- Kā arvien.
- Viņš arvien ir asprātīgs.
- Zēns arvien ilgojas pēc mājām.
- Iebraucot galvaspilsētā, viņa arvien apmeklē modes salonu.
1.1.kopā ar: "vēl" Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
PiemēriVai tu vēl arvien te strādā?
- Vai tu vēl arvien te strādā?
- Tēva arvien vēl nebija.
Stabili vārdu savienojumiArvien vēl.
- Arvien vēl — visu laiku, nepārtraukti.
2.Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
PiemēriDienas kļuva arvien siltākas.
- Dienas kļuva arvien siltākas.
- Salst arvien vairāk.