pliķēt
pliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, tr. un darbības vārds; intransitīvs
1.Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
PiemēriPliķēt vienu vaigu, tad otru.
- Pliķēt vienu vaigu, tad otru.
- Pliķēt pa seju no visa spēka.
- Dusmās pliķēt, kur pagadās.
- pārnestā nozīmē Skarbie vārdi viņu pliķēja.
2.Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
PiemēriAr pirkstu galiem pliķēt skaustu.
- Ar pirkstu galiem pliķēt skaustu.
- Paģībušam cilvēkam viegli pliķē vaigus.
- Masējot pliķēt pa pleciem un muguru.