Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pliķēt
pliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, tr. un darbības vārds; intransitīvs
1.Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
PiemēriPliķēt vienu vaigu, tad otru.
  • Pliķēt vienu vaigu, tad otru.
  • Pliķēt pa seju no visa spēka.
  • Dusmās pliķēt, kur pagadās.
  • pārnestā nozīmē Skarbie vārdi viņu pliķēja.
2.Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
PiemēriAr pirkstu galiem pliķēt skaustu.
  • Ar pirkstu galiem pliķēt skaustu.
  • Paģībušam cilvēkam viegli pliķē vaigus.
  • Masējot pliķēt pa pleciem un muguru.