Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sniegs
sniegs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
PiemēriSauss, slapjš sniegs.
  • Sauss, slapjš sniegs.
  • Snieg sniegs.
  • Gaidāms stiprs sniegs.
  • Krīt sniegs.
  • Sniega lavīna.
  • Sniega vētra.
1.1.Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
PiemēriIrdens sniegs.
  • Irdens sniegs.
  • Sniegs gurkst zem kājām.
  • Sniegā iemīta taka.
  • Sniega kupena.
  • Sniega lāpsta.
  • Sniega tīrītājs.
  • Sniega lielgabals.
  • Sniega pūtējs.
  • Braukt ar sniega motociklu.
  • Sasnigusi bieza sniega sega.
  • Brist pa sniega putru.
Stabili vārdu savienojumiBalts kā sniegs. Sniega aklums. Sniega pika.
  • Balts kā sniegs idioma; konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija ļoti balts.
  • Sniega aklums joma: medicīna pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
  • Sniega pika sarunvaloda kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
  • Sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
  • Sniega roze taksons [Helleborus niger] visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
Stabili vārdu savienojumi(Uzkrīt) kā sniegs uz galvas.