sniegt
sniegt sniedzu, sniedz, sniedz, pag. sniedzu darbības vārds; transitīvs
sniedziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
PiemēriSniegt ziedus aktieriem.
- Sniegt ziedus aktieriem.
- Nesniegt roku.
- Puisis bildināja, sniegdams gredzenu.
1.1.Tuvināt kādam (ko), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
PiemēriSniegt draudzīgu skūpstu.
- Sniegt draudzīgu skūpstu.
- Sniegt masāžu.
- Koks sniedz zarus debesīs.
2.Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
PiemēriSniegt galvojumu studiju kredītam.
- Sniegt galvojumu studiju kredītam.
- Sniegts maksimālais atbalsts investoriem.
- Jāsniedz atskaites.
- Lupa sniedz trīskārtīgu palielinājumu.
2.1.Savienojumos "sniegt palīdzību", "sniegt atbalstu" u. tml.; palīdzēt, atbalstīt.
PiemēriSniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
- Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
- Sniegt atbalstu internātskolas audzēkņiem.
3.Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
PiemēriSniegt interviju.
- Sniegt interviju.
- Sniegt informāciju.
Stabili vārdu savienojumiSniegt liecību.
- Sniegt liecību — liecināt (piem., tiesā).
3.1.Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
PiemēriSniegt koncertus pa Latviju.
- Sniegt koncertus pa Latviju.
4.Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
PiemēriDaba sniedz spēku.
- Daba sniedz spēku.
- Bērniņa ienākšana ģimenē sniedz daudz pozitīvu emociju.
- Tikšanās nesniedza prieku.
- Darbs nesniedz gandarījumu.
4.1.Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
PiemēriStrauts sniedz veldzi.
- Strauts sniedz veldzi.
- Lūpu balzams sniedz atsvaidzinošu sajūtu.
Stabili vārdu savienojumiSniegt (palīdzīgu) roku.
- Sniegt (palīdzīgu) roku idioma — palīdzēt.