Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
snīpis
snīpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
PiemēriTējkannas snīpis.
  • Tējkannas snīpis.
  • Maisītāja snīpis.
  • Pudelīte ar snīpi.
  • Spainis bez snīpja.
  • Tur ir tāds kā novakars, saule laižas slīpi, zelta pienenes tu spraud kafijkannas snīpī.
2.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Deguns.
PiemēriRokas un pat snīpis ir nosalis.
  • Rokas un pat snīpis ir nosalis.
  • Uzrauts snīpis.