novietoties
novietoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
PiemēriNovietoties iepretī, blakus, aizmugurē.
- Novietoties iepretī, blakus, aizmugurē.
- Novietoties pie galda.
- Suns novietojas uz aizmugurējā sēdekļa.
1.1.Iekārtoties, apmesties.
PiemēriŠtābs novietojies skolas telpās.
- Štābs novietojies skolas telpās.
1.2.Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
PiemēriKafejnīca novietojusies ēkas pagrabstāvā.
- Kafejnīca novietojusies ēkas pagrabstāvā.
- Klosteris novietojies uz augstas klints.