novietne
novietne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Telpa, celtne vai vieta (kā) novietošanai, glabāšanai.
PiemēriLaivu novietne.
1.1.Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
PiemēriSporta zirgu novietne.
Stabili vārdu savienojumiMazbērnu novietne.