novicis
novicis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
novice dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
PiemēriĢērbies noviča sutānā.
Cilme:No latīņu novicius (novus ‘jauns’).