novest
novest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu transitīvs, darbības vārds
1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
PiemēriNovest tūristus lejā ar autobusu.
1.1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
PiemēriNovest ražu, labību no lauka.
1.2.Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
PiemēriNovest gar tirgu.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
PiemēriNovest bērnu aiz rokas pa kāpnēm lejā.
2.1.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
PiemēriNovest suni no laukuma.
2.2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
PiemēriNovest ekskursantus gar pieminekli.
3.formā: trešā persona Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
PiemēriKāpnes noved pagrabā.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
PiemēriNovest lietu līdz tiesai.
Stabili vārdu savienojumiNovest līdz galam.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk (galējā stāvoklī).
PiemēriNovest meiteni līdz asarām.
4.2.Radīt, izraisīt.
PiemēriTas var novest pie atsevišķu dzīvnieku sugu iznīcināšanas.
Stabili vārdu savienojumiNovest kapā. Novest no ceļa. Novest tik tālu.