novibrēt
novibrēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
PiemēriTelefons novibrēja, pienāca īsziņa.
- Telefons novibrēja, pienāca īsziņa.
- Izslēdzot dzinēju, mašīna novibrē.