novicot
novicot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Nopērt (ar vicu, rīksti).
PiemēriTevi vajadzētu kārtīgi novicot.
2.sarunvaloda Ātri apēst.
PiemēriNovicot maizes gabalu.
3.sarunvaloda Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
PiemēriNovicot pirmos kilometrus.
4.sarunvaloda Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
PiemēriAtbrauca zaldāti, novicoja māju brūnzaļā krāsā, sabēra granti uz izdangātajām takām, un viss bija kārtībā.