novilcināties
novilcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
PiemēriNovilcināties ar lēmuma pieņemšanu.
1.1.Vilcinoties nokavēt.
PiemēriSportists novilcinājās ar sitienu, piespēli, raidījumu pa vārtiem.