Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
novilkties
novilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos atgriezenisks, darbības vārds
1.sarunvaloda Lēnā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriNovilkties lejā pa trepēm.
2.formā: trešā persona Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
PiemēriDebesis novilkušās mākoņiem.
2.1.Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
PiemēriLaiks novilcies uz lietu.
3.Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
PiemēriNovilcies pliks, sēž upmalā.