novīlēt1
novīlēt [nùovĩlêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
PiemēriNovīlēt nagus ar vīlīti.
- Novīlēt nagus ar vīlīti.
- Novīlēt zobu, uz kura stiprina kroni.
1.1.Vīlējot likvidēt.
PiemēriNovīlēt nelīdzenumus.
- Novīlēt nelīdzenumus.
- Bise ar novīlētiem numuriem.