iekārtoties
iekārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
PiemēriIekārtoties jaunajā dzīvoklī.
- Iekārtoties jaunajā dzīvoklī.
- Līdz tumsai paspēt iekārtoties teltī.
- Iekārtoties viesnīcas numurā.
- Komandējuma laikā iekārtoties pie radiem.
1.1.Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
PiemēriIekārtoties sēdvietā pie loga.
- Iekārtoties sēdvietā pie loga.
- Iekārtoties uz dīvāna.
- Kaķis iekārtojies klēpī.
- Skatoties televizoru, iekārtoties ērtāk.
2.Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
PiemēriViņš vienmēr ir pratis labi iekārtoties.
- Viņš vienmēr ir pratis labi iekārtoties.
- Iekārtoties tā, lai varētu apmeklēt nodarbības.
2.1.Iestāties (darbā).
PiemēriIekārtoties labi apmaksātā darbā.
- Iekārtoties labi apmaksātā darbā.
- Palīdzēt iekārtoties pastāvīgā darbā.
3.formā: trešā persona Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
PiemēriNotikumi iekārtojās pavisam neparedzēti.
- Notikumi iekārtojās pavisam neparedzēti.
- Tā iekārtojies, ka katru nedēļu sanākam kopā.