iekārtot
iekārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
PiemēriIekārtot istabu, jauno dzīvokli.
1.1.Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
PiemēriIekārtot bēniņos darbnīcu.
2.Izbūvēt, ierīkot.
PiemēriŠajā vietā iekārtota degvielas uzpildes stacija.
2.2.Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
PiemēriIekārtot grāmatas plauktos.
3.Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
PiemēriIekārtot tilta remontu tā, lai satiksme nebūtu jāpārtrauc.
3.1.Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
PiemēriTā šī pasaule ir iekārtota.
4.Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
PiemēriIekārtot krustdēlu savā darbavietā.