iekārtoties
iekārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
PiemēriIekārtoties jaunajā dzīvoklī.
1.1.Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
PiemēriIekārtoties sēdvietā pie loga.
2.Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
PiemēriViņš vienmēr ir pratis labi iekārtoties.
2.1.Iestāties (darbā).
PiemēriIekārtoties labi apmaksātā darbā.
3.formā: trešā persona Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
PiemēriNotikumi iekārtojās pavisam neparedzēti.