iekarotājs
iekarotājs [ìekaruôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
iekarotāja [ìekaruôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → iekarot.
2.Tas, kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
PiemēriVācu feodāļu iekarotāji.
- Vācu feodāļu iekarotāji.
- Iekarotāju uzspiestā kārtība.
- Cīnīties ar iekarotājiem.