iekārot
iekārot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iekāroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
PiemēriIekārot kaimiņa zemi.
- Iekārot kaimiņa zemi.
- Iekārot svešu mantu.
- Iekārot augsto amatu, slavu.
1.1.Izjust kāri, vēlēties (ko).
PiemēriIekārot pudeli alus.
- Iekārot pudeli alus.
- Nav daudz pircēju, kas šādas mašīnas iekārotu.
2.Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
PiemēriViņa iekārojusi citu vīrieti.
- Viņa iekārojusi citu vīrieti.
- Joprojām būt iekārojamai sievietei.