iekārot
iekārot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
iekāroties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
PiemēriIekārot kaimiņa zemi.
1.1.Izjust kāri, vēlēties (ko).
PiemēriIekārot pudeli alus.
2.Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
PiemēriViņa iekārojusi citu vīrieti.