Paplašinātā meklēšana
Meklējam novietoties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (47):
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nomesties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- likties ziemas guļā novietoties ziemas guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kļauties Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
novietoties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV