nosēdināt
nosēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
PiemēriMāte nosēdina bērnu sev klēpī.
2.Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNosēdināt lidmašīnu uz skrejceļa.
3.Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
PiemēriNosēdināt akumulatoru.