nosēdēt
nosēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu [-sȩ̂du], -sēdi, -sēd [-sȩ̂d], pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
PiemēriNosēdēt automašīnā veselu stundu.
1.1.intransitīvs Spēt sēdēt, palikt sēžot.
PiemēriSlimnieks nevar nosēdēt.
2.Būt, atrasties (kur kādu laiku).
PiemēriNosēdēt visu dienu mājās.
2.1.Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
PiemēriNosēdēt piecus gadus cietumā.
3.Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
PiemēriIzstaipīt nosēdētās kājas.