atlaisties2
atlaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
PiemēriAtlaisties no vingrošanas stieņa.
- Atlaisties no vingrošanas stieņa.
- Meitenei atlaižas rokas, un smagā nasta izšļūk.
- Dūrēs savilktās plaukstas atlaižas.
2.Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
PiemēriAtlaisties gultā.
- Atlaisties gultā.
- Atlaisties uz dīvāna.
- Atlaisties svaigajā sienā.
- Atlaisties šūpuļkrēslā.
3.Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
PiemēriNegribēt atlaisties no iesāktā.
- Negribēt atlaisties no iesāktā.
- Neviens no abiem cīkstoņiem negrib atlaisties.
- Atlaisties no sava nodoma.
4.formā: trešā persona Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
PiemēriNo rītiem uzsalst, bet pusdienlaikā atlaižas.
- No rītiem uzsalst, bet pusdienlaikā atlaižas.
- Aukstais laiks atlaidies.
- Pavasara saulē atlaižas zeme.
- Ziemas ceļš jau atlaidies.
4.1.Mazināties, pierimt.
PiemēriSals dienā mazliet atlaidies.
- Sals dienā mazliet atlaidies.
- Stiprais lietus pamazām atlaižas.
4.2.Kļūt mīkstākam.
PiemēriSiltumā tepe atlaižas.
- Siltumā tepe atlaižas.