piemesties
piemesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPiemesties uz kāpnītēm.
- Piemesties uz kāpnītēm.
- Piemesties blakus šoferim.
- Putns piemetas te uz viena zara, te uz cita.
2.Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriMeklēt vietu, kur piemesties.
- Meklēt vietu, kur piemesties.
- Māsas dzīvoja mazā istabiņā. Turpat piemetos arī es.
3.formā: trešā persona Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
PiemēriPiemetas klepus.
- Piemetas klepus.
- Braucot piemetās jūras slimība.
- Bērnam piemetušās iesnas.
Stabili vārdu savienojumiPiemetas vadātājs.
- Piemetas vadātājs — saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.