Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piemesties
piemesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPiemesties uz kāpnītēm.
  • Piemesties uz kāpnītēm.
  • Piemesties blakus šoferim.
  • Putns piemetas te uz viena zara, te uz cita.
2.Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriMeklēt vietu, kur piemesties.
  • Meklēt vietu, kur piemesties.
  • Māsas dzīvoja mazā istabiņā. Turpat piemetos arī es.
3.formā: trešā persona Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
PiemēriPiemetas klepus.
  • Piemetas klepus.
  • Braucot piemetās jūras slimība.
  • Bērnam piemetušās iesnas.
4.sarunvaloda Piedzerties.
PiemēriVecais pamatīgi piemeties.
  • Vecais pamatīgi piemeties.
Stabili vārdu savienojumiPiemetas vadātājs.
  • Piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.