uzsēsties
uzsēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos [-sȩ̂stuôs], -sēsties, -sēstas [-sȩ̂stas], pag. -sēdos darbības vārds; atgriezenisks
1.Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzsēsties uz gultas malas.
- Uzsēsties uz gultas malas.
- Uzsēsties uz palodzes.
- Netīšām uzsēsties virsū brillēm.
1.1.Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
PiemēriUzsēsties zirgā.
- Uzsēsties zirgā.
- Uzsēsties uz divriteņa.
- Uzsēsties uz motocikla.
1.2.Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
PiemēriTauriņš uzsēžas uz lapas.
- Tauriņš uzsēžas uz lapas.
- Uz vaiga uzsēžas ods.
- Putns uzsēžas koka galotnē.
2.Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
PiemēriKuģis uzsēdās uz sēkļa.
- Kuģis uzsēdās uz sēkļa.
- Laiva uzsēžas uz akmens.
- Auto uzsēdies uz sniega vaļņa.
Stabili vārdu savienojumiUzsēsties (kādam) uz kakla.
- Uzsēsties (kādam) uz kakla sarunvaloda — kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).