uzsēdināt
uzsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzsēdināt bērnu uz sola.
- Uzsēdināt bērnu uz sola.
- Uzsēdināt meiteni uz vezuma.
- Uzsēdināt zirgā.
1.1.Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzsēdināt uz deguna brilles.
- Uzsēdināt uz deguna brilles.
- Pareizi uzsēdināt cirvi uz kāta.
2.Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriVairīties uzsēdināt kuģi uz sēkļa.
- Vairīties uzsēdināt kuģi uz sēkļa.
- Pūlēties uzsēdināt grimstošo kuģi uz sēkļa.
- Uzsēdināt plostu uz akmeņiem.
Stabili vārdu savienojumiUzsēdināt uz adatas.
- Uzsēdināt uz adatas — sarunvaloda pieradināt (kādu) pie injicējamām narkotiskajām vielām.