uzsaukt
uzsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu transitīvs, darbības vārds
1.Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
PiemēriUzsaukt bērnam, lai tā nedara.
2.Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsaukt darbinieku augšā pie administrācijas.
2.1.Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzsaukt liftu uz devīto stāvu.
3.Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
PiemēriUzsaukt tostu par godu jubilāram.
3.1.Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
PiemēriUzsaukt visiem glāzi vīna.
4.joma: reliģija Paziņot (baznīcā no kanceles) par (kā) saderināšanos.
PiemēriMācītājs svētdienā uzsauca jauno pāri.