Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ielenkt
ielenkt -lencu [-lȩ̀ncu], -lenc, -lenc [-lȩ̀nc], pag. -lencu transitīvs, darbības vārds
ielenkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
PiemēriBēgli ielenkuši bruņoti sargi.
1.1.Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
PiemēriIelenkt pretinieka grupējumu.
1.2.Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
PiemēriApmeklētāji ielenkuši stendus ar eksponātiem.
1.3.pārnestā nozīmē Atrasties (kam) visapkārt.