zemē
zemē apstākļa vārds
1.Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
PiemēriSēdēt zemē.
- Sēdēt zemē.
- Izliet ūdeni zemē.
- Atrast zemē naudu.
- Zemē gulēja vairāki maisi.
- Uz galda stāv burtnīcas, zemē – grāmatu kaudzīte.
1.1.Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
PiemēriApsēsties zemē.
- Apsēsties zemē.
- Nomesties zemē uz ceļiem.
- Milzīgais dzīvnieks sabruka zemē.
2.Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
PiemēriBumbiņa ripo pāri galdam un krīt zemē.
- Bumbiņa ripo pāri galdam un krīt zemē.
- Zēns lūkojas zemē, kā kaut ko meklēdams.
2.1.Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
PiemēriRāpties zemē no koka.
- Rāpties zemē no koka.
- Laisties zemē pa virvi.
3.kopā ar: darbības vārds "atbilst priedēklim "no-"", vārds bez priedēkļa Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
PiemēriKrist zemē no koka.
- Krist zemē no koka.
- Lidmašīna laižas zemē.
- Ūdens gāžas zemē no klints.
Stabili vārdu savienojumiMest zemē. Nav zemē metams. Nākt zemē.
- Mest zemē — 1. Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.2. Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- Nav zemē metams idioma — saka par ko samērā labu, derīgu.
- Nākt zemē sarunvaloda — krist (no kurienes).
4.kopā ar: darbības vārds, priedēklis "no-", vārds ar priedēkli Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
PiemēriNokāpt zemē.
- Nokāpt zemē.
- Nolēkt zemē.
- Nokrist zemē.
- Novelties zemē.
- Nogrūst otru zemē.