Paplašinātā meklēšana
Meklējam zemē.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (255):
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- vaga Garens padziļinājums zemē.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- misis Kundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- misters Kungs (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
- nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- nokrist Nogāzties zemē (piem., par augiem).
- nolikties gar zemi nogāzties zemē.
- nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
- nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nokrist gar zemi nokrist zemē.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- novizināt Novest (lejā, zemē).
- piezemēt Novietot zemē (bumbu).
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- ievest Piegādāt (preces no ārzemēm).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
- imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
- viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
- nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
- sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
- nospraust Spraužot (ko zemē), iezīmēt.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
- nosviest Strauji nogāzt (kādu) zemē.
- krist pie zemes strauji nogulties, nomesties zemē.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- nokrist Strauji nomesties zemē.
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
- kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- nošļūkt Šļūcot novirzīties lejā, zemē u. tml.
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- dienvidnieks Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
- eksportētājs Tas, kas eksportē, izved uz ārzemēm.
- importētājs Tas, kas importē, ieved no ārzemēm.
- eksportprece Tas, ko eksportē, izved uz ārzemēm.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
- notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- iesalt Tikt stingri ietvertam ledū, sasalušā zemē.
- notipināt Tipinot noiet, nonākt (lejā, zemē u. tml.).
- bazārs Tirgus (Austrumu zemēs).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
- nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- zemes klēpī zemē, zemes dzīlēs.
- arklu revīzija zemnieku saimniecību skaitīšana (piem., Vidzemē 17., 18. gs.).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
zemē citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV