tauta
tauta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
PiemēriLatviešu, lietuviešu, krievu, vācu tauta.
Stabili vārdu savienojumiBrāļu tautas. Kultūras tauta.
1.1.formā: ģenitīvs Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
PiemēriTautas māksla.
Stabili vārdu savienojumiTautas augstskolas. Tautas ārstniecība.
2.Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
PiemēriLatvijas tauta.
Stabili vārdu savienojumiTautas nobalsošana. Tautas skaitīšana.
2.1.formā: ģenitīvs Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
Stabili vārdu savienojumiTautas fronte. Tautas kalps.
2.2.formā: ģenitīvs Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
PiemēriLPSR Tautas rakstnieks.
3.Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
PiemēriTautas sapulce.
5.formā: daudzskaitlis; joma: folklora Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist tautās. Palaist tautās. Tautu dēls.
Stabili vārdu savienojumiIeiet tautā. Iziet tautā. Iziet tautās. Izvest tautās. Opijs tautai. Sābru tauta.