ļaudis
ļaudis dsk. ģen. -žu lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
PiemēriĻaužu pilns tirgus.
- Ļaužu pilns tirgus.
- Ļaudis pastaigājas pa parku.
- Veci ļaudis.
- Jauni ļaudis.
Stabili vārdu savienojumiIet ļaudīs. Nākt ļaužu valodās.
- Iet ļaudīs — nonākt saskarē ar plašāku sabiedrību.
- Nākt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
- Nokļūt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nonākt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
1.1.Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
PiemēriLauku ļaudis.
- Lauku ļaudis.
- Zvejnieku ļaudis.
- Mājas ļaudis.
Stabili vārdu savienojumiMazie ļaudis.
- Mazie ļaudis — vienkāršie darba cilvēki.
1.2.vēsturisks Gājēji, kalpi; saime.
Stabili vārdu savienojumiMuižas ļaudis.
- Muižas ļaudis — muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.