saime
saime dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
PiemēriDzelzceļnieku, rakstnieku, sportistu, studentu saime.
- Dzelzceļnieku, rakstnieku, sportistu, studentu saime.
- Apkārt prieks un draugu saime.
- Skolas saime pulcējās pagalmā.
2.Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
PiemēriLiela, kupla radu saime.
- Liela, kupla radu saime.
- Nopelnīt saimei iztiku.
- Aicināt pie saimes galda.
3.Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
PiemēriSagatavot bišu saimi pārziemošanai.
- Sagatavot bišu saimi pārziemošanai.
- Lapsenes dzīvo saimēs.
Stabili vārdu savienojumiBišu saime.
- Bišu saime — vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
4.vēsturisks Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
Stabili vārdu savienojumiSaimes istaba. Saimes ļaudis.
- Saimes istaba — vēsturisks telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- Saimes ļaudis — gājēji, kalpi.
5.Valodniecībā – vairāku radniecīgu valodu grupa.
PiemēriIndoeiropiešu valodu saime.
- Indoeiropiešu valodu saime.
- Somugru valodu saime.