Paplašinātā meklēšana
Meklējam tauta.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts etimoloģijās (33):
- No tautas pašnosaukuma maori. (šķirklī maori)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No vācu Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No grieķu laos 'tauta'. (šķirklī lajs)
- No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nācija)
- No franču nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No franču nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists)
- No franču national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No vācu Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte)
- No latīņu populus 'tauta'. (šķirklī populisms)
- No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- brāļu tautas
- kultūras tauta
- opijs tautai
- sābru tauta
- tautas ārstniecība
- tautas augstskolas
- tautas daiļamata meistars
- tautas eposs
- tautas fronte
- tautas garamantas
- tautas gars
- tautas kalps
- tautas komisariāts
- tautas komisārs
- tautas medicīna
- tautas nobalsošana
- tautas saimniecība
- tautas skaitīšana
- tautas sports
- tautas teātris
- tautas tērps
- tautas tribūns
Atrasts skaidrojumos (200):
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- sābru tauta kaimiņtauta.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- dancis Latviešu tautas deja.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LTF Latvijas tautas fronte.
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- saulīte Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- latvietība Piederība pie latviešu tautas.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
- ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
- kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
- krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
- serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
- rūna Somu, karēļu, igauņu episka tautasdziesma.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
- jūdi Šīs tautais piederīgais; senebrejs.
- berberi Šīs tautas grupas piederīgais.
- amerikāņi Šīs tautas pārstāvis.
- jūdi Šīs tautas pārstāvis.
- siāmieši Šīs tautas pārstāvis.
- franči Šīs tautas pārstāvju kopums.
- abhāzi Šīs tautas piederīgais.
- afgāņi Šīs tautas piederīgais.
- albāņi Šīs tautas piederīgais.
- angļi Šīs tautas piederīgais.
- armēņi Šīs tautas piederīgais.
- austrieši Šīs tautas piederīgais.
- azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
- baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
- baski Šīs tautas piederīgais.
- baškīri Šīs tautas piederīgais.
- beļģi Šīs tautas piederīgais.
- bengāļi Šīs tautas piederīgais.
- birmieši Šīs tautas piederīgais.
- bosnieši Šīs tautas piederīgais.
- brazīlieši Šīs tautas piederīgais.
- briti Šīs tautas piederīgais.
- bulgāri Šīs tautas piederīgais.
- burjati Šīs tautas piederīgais.
- čečeni Šīs tautas piederīgais.
- čehi Šīs tautas piederīgais.
- čigāni Šīs tautas piederīgais.
- čīlieši Šīs tautas piederīgais.
- čukči Šīs tautas piederīgais.
- dāņi Šīs tautas piederīgais.
- ebreji Šīs tautas piederīgais.
- eskimosi Šīs tautas piederīgais.
- eveni Šīs tautas piederīgais.
Atrasts piemēros (200):
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- zelts "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas tautas padomes locekļus.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "tautas vietvārdu datubāzi".
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- mazticīgs Ak, mana mazticīgā tauta!
- lasīt Aktieris lasīja tautasdziesmas.
- pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
- rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
- antropoloģisks Antropoloģiski viendabīga tauta.
- apdarināt Apdarināta tautas dziesma.
- apgaismot Apgaismot tautas masas.
- sistematizēt Apkopot un sistematizēt tautas tradīcijas.
- apspiest Apspiest mazās tautas.
- valodīgs Arābi ir valodīga tauta.
- arhetipisks Arhetipiskās latviešu tautas pasakas.
- gudrība Atgādināt senu tautas gudrību.
- atšķirīgs Atšķirīgais novadu tautastērpos.
- simbols Ausekļa balādē "Gaismas pils" ir tautas brīvības simbols.
- austrumi Austrumu tautas, valodas.
- austrumzemes Austrumzemju tautas.
- autentisks Autentiski tautas tērpi.
- bards Bardi savās dziesmās saglabāja tautas atmiņas par slaveno pagātni un senajām teiksmām.
- novads Bārtas novada tautastērps.
- nodeklamēt Bērni nodeklamēja vairākas tautasdziesmas.
- beztiesīgs Beztiesīga tauta.
- brīvs Brīva tauta.
- svētnīca Brīvības piemineklis glabā pateicību cīnītājiem, tā ir svēta vieta, svētnīca latviešu tautai.
- ziedojums Brīvības pieminekļa celtniecība finansēta no tautas ziedojumiem.
- pašapziņa Celt tautas pašapziņu.
- senāts Cicerons ieguva ļoti labu izglītību, ilgu laiku mācījās retoriku un filozofiju, runāja tiesā, tautas sapulcē, Romas senātā.
- varoņgars Cildināt tautas varoņgaru.
- krietnums Cilvēka krietnums apdziedāts tautasdziesmās.
- svešniecība Cilvēka svešniecību Dieva priekšā pazīst visas pasaules tautas, visas reliģijas.
- zemcilvēks Citas tautas nacistu acīs bija zemcilvēki, barbari.
- dvēsele Dainas atklāj latviešu tautas dvēseli.
- dainot Dainot tautasdziesmas.
- dalīt Dalīt tautas rasēs.
- izmirt Daudzas mazās tautas jau ir izmirušas.
- daudzmiljonu Daudzmiljonu tauta, valsts.
- svētība Dievkociņš pie mājas pēc tautas ticējuma nes svētību.
- stils Distanču slēpošanas stili ir klasiskais, brīvais un tautas stils.
- dungot Dungot jautru dziesmiņu, tautasdziesmas motīvu.
- izlase Dzejas, tautasdziesmu izlase.
- ugunssargs Dzejnieks bija savas tautas ugunssargs.
- nošķirt Dzelzs priekškars nošķīra Eiropas tautas.
- dziedāt Dziedāt tautasdziesmas.
- sebu Dziedat, meitas, rītā agri, Dziedat sebi vakarā: No rītiņa tautas dzird, Vakarāja bāleliņi.
- miņa Dzīvot tautas miņā.
- dzīvot Dzīvot tautas piemiņā.
- enklīze Enklīze latviešu tautas dziesmās.
- epentēze Epentēze latgaliešu tautasdziesmās.
- episks Episkās tautas dziesmas.
- epitets Epiteti latviešu tautas dziesmās.
- etnogrāfisks Etnogrāfiski pareizs tautas tērps.
- parādīt Filmā parādīts tautas liktenis.
- bagātība Folklora ir katras tautas bagātība.
- tautudēls Galu galā, arī latviešu tautasdziesmā tautudēls par tumsu nebēdā..
- nebūtība Glābt no nebūtības tautas garamantas.
- harmonizēt Harmonizēt tautas dziesmas.
- svešs Helovīns ir mūsu tautai sveši svētki.
- heroizēt Heroizēt tautas cīņas par brīvību.
- apcirknis Ielūkoties tautasdziesmu apcirkņos.
- iepazīties Iepazīties ar vietējo iedzīvotāju paražām, tautas folkloru.
- iespīguļoties Iespīguļojas tautastērpa rotājumi.
- ievazāt Ievazāt tautai svešas paražas.
- kopība Igauņu un latviešu tautas vēsturiskā kopība.
- pirmtauta Indoeiropiešu pirmtauta.
- reģis Indulis. Kas neļauj dusēt tautai mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
- sargs Inteliģence ir tautas dvēsele, tautas morāles sardze.
- vaduguns Ir tauta mana vaduguns Un sirdsapziņa mana..
- izdarināt Izdarināt tautastērpu, kaklarotu.
- izdungot Izdungot tautasdziesmu.
- iznest Iznest tautasdziesmu ētiku cauri paaudzēm.
- pusgadsimts Izstāde par latviešu tautas gaitām pusgadsimta garumā.
- iztaisīties Iztaisīties par tautas labdari.
- izzust Izzūd mazās tautas.
- parafrāze Jāzepa Vītola parafrāzes par latviešu tautasdziesmām.
- kabardieši Kabardiete tautas tērpā.
- kalpot Kalpot tautas interesēm.
- sadzīvot Kapusvētkos sadzīvo tautas kultūras tradīcijas un kristīgās tradīcijas.
- kareivīgs Kareivīga tauta.
- savs Katrai tautai ir savas paražas.
- iemiesoties Katras tautas reliģiozitātē var saskatīt veidu, kā pieņemtā ticība iemiesojusies kultūrā, tikusi sludināta, saprasta, izdzīvota un nodota tālāk.
- klejotājs Klejotāju ciltis, tautas.
- koklēt Koklēt latviešu tautas melodijas.
- svēts Kopš agras bērnības vecāki mani audzināja ar domu, ka viss, kas svēts manai tautai, ir svēts arī man.
- vārds Kora dziesmu cikls ar tautasdziesmas vārdiem.
- krāt Krāt tautasdziesmas.
- tauta Krievijas tautas skatuves mākslinieks.
- sādža Krievu sādžas dzīves ainas krievu tautasdziesmās.
- kristianizēt Kristianizēt pagānu tautas.
- mocīties Kurš aizbēris ir mūsu tīrās akas, ka tauta, mocīdamās slāpēs, mirst?
- vizulis Kurzemes tautas tērpu apdarei bagātīgi izmanto ievestas lentas, vizuļus un pērles.
- kurzemnieki Kurzemnieku tautastērpi.
- radniecisks Latvieši un lietuvieši ir radnieciskas tautas.
- būt Latviešiem ir tautas dainas.
- dēls Latviešu tautas dēli un meitas.
- apdainot Latviešu tautas dziesmās apdainots dabas skaistums.
- meloss Latviešu tautas dziesmas melosam radniecīga tēma.
- latvieši Latviešu tautas dziesmas.
- četrrinde Latviešu tautas dziesmu četrrindes.
- melodija Latviešu tautas dziesmu melodijas.
- dzīvesziņa Latviešu tautas dzīvesziņa.
- etnogrāfija Latviešu tautas etnogrāfija.
- folklora Latviešu tautas folklora.
- kangars Latviešu tautas kangari.
- vēsture Latviešu tautas kultūras attīstības vēsture.
- likteņstāsts Latviešu tautas likteņstāsts.
- mitoloģija Latviešu tautas mitoloģija.
- intonācija Latviešu tautas mūzikas intonācijas.
- pamatfonds Latviešu tautas mūzikas pamatfonds.
- radiokanāls Latviešu tautas mūzikas radiokanāls.
- paraža Latviešu tautas paražas.
- pasaka Latviešu tautas pasakas.
- patība Latviešu tautas patība.
- rotaļdziesma Latviešu tautas rotaļdziesmas.
- teika Latviešu tautas teikas.
- ticējums Latviešu tautas ticējumi.
- vienība Latviešu tautas vienība Trešās atmodas laikā.
- tautasdziesma Latviešu tautasdziesma.
- daktils Latviešu tautasdziesmas bieži rakstītas daktila pantmērā.
- vieta Latviešu tautasdziesmu vieta pasaules kultūrā.
- tauta Latviešu, lietuviešu, krievu, vācu tauta.
- tauta Latvijas tauta.
- oficiozs Latvijas tautas Frontes oficiozs – laikraksts "Atmoda".
- suverēns Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
- latvji Latvju tauta.
- piederība Lepoties ar piederību latviešu tautai.
- trohajs Lielākā daļa latviešu tautasdziesmu sacerētas trohajā.
- lietuvieši Lietuviešu tautastērps.
- apstrādāt Literāri apstrādāt tautas pasaku.
- locīt Locīt balsi, dziedot tautasdziesmu.
- tauta LPSR tautas rakstnieks.
- pamats Lugas pamatā ir latviešu tautas pasaka.
- izmantot Lugas pamatā izmantota tautas teika.
- aizgūt Lugas sižets aizgūts no latviešu tautas pasakām.
- izpausties Mākslinieka darbos izpaužas saikne ar tautas etnogrāfisko mantojumu.
- tauta Man patīk slēpošanas sezonas beigas – silti, lēti un maz tautas.
- nīkt Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās. Bez zemes savas tā cīnās un dalās. Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas..
- gods Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods ..
- pašsaglabāšanās Mazas tautas pašsaglabāšanās spēja.
- puszeķes Mazie dejotāji saposušies – vainadziņi, tautastērpi, puszeķes, pastalas.
- pirmatne Meklēt tautas pirmatni.
- labticīgs Mēs esam naiva, labticīga un ļoti piedodoša tauta.
- manifestācija Miermīlīga tautas manifestācija.
- punduris Milži un punduri latviešu tautas pasakās ir mītiskas būtnes.
- deja Modernās, tautas, sarīkojumu dejas.
- moderns Moderns tautasdziesmas interpretējums.
- mūmijs Mūmija lietošana tautas medicīnā.
- maķedonieši Mūsdienu maķedonieši ir slāvu tauta.
- nācija Nācija ir tauta, kurai ir nacionāla valsts vai kura cīnās par nacionālu valsti.
- naidot Naidot tautas.
- tumsa Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu.
- nerātns Nerātnās tautasdziesmas.
- nest Nest kultūru tautai.
- svētums Nevajag aizskart otra cilvēka, tautas svētumus.
- variants Nīcā reģistrētu tautasdziesmu variants.
- nīdēt Nīdēt tautas pašapziņu.
- nodziedāt Nodziedāt tautasdziesmu, himnu.
- nomākt Nomākt tautas attīstību.
- noskaitīt Noskaitīt dzejoli, tautasdziesmu.
- noskandēt Noskandēt tautasdziesmu, dažas dzejoļa rindas.
- ugri Obas ugru tautasdziesmas.
- vinjete Ozollapu vinjete ietver katra tautasdziesmu cikla nosaukumu.
- padziedāt Padziedāt tautasdziesmas.
- atsvabināt Palīdzēt atsvabināt valsti no tautai naidīgā režīma.
- virsotne Par latviešu tautas garīguma virsotni tiek uzskatītas tautasdziesmas.
- pamatslānis Par latviešu tautas pamatslāni uzskata zemniecību.
- mēms Par politiskiem apstākļiem es labāk nerunāšu; mēģināsim dzīvot kā mēma tauta.
- parafrāzēt Parafrāzēt tautasdziesmas.
- paralēlisms Paralēlisms latviešu tautasdziesmās.
- pārkrievot Pārkrievot citas tautas.
- pasaule Pasaules tautas.
- pašlepns Pašlepna valsts, tauta.
- pašmāju Pašmāju novada tautas tērps.
- pašūdināt Pašūdināt tautastērpu.
- patrūcīgs Patrūcīga valsts, tauta.
- varoņgars Paust ticību tautas varoņgaram.
- paverdzināt Paverdzināt iekarotās tautas.
- periodizēt Periodizēt un klasificēt latviešu tautas dziesmas.
- peruāņi Peruāniete Ima Sumaka kļuva slavena, izpildot tradicionālās Dienvidamerikas tautas dziesmas modernā manierē, īpaša bija arī viņas balss, kas aptvēra četras oktāvas.
- metrika Pētīt tautasdziesmu metriku.
- pievērst Pievērst tautas kristietībai.
- zirdzenājs Pilsētas mazdārziņu sērga ir nezāle, ko tautas valodā saucam par zirdzenājiem, kā arī pazīstam ar nosaukumu – gārsa.
- senlatvieši Pirmās ziņas par senlatviešu pasaules priekšstatiem un astronomisko parādību izpratni sniedz latviešu tautasdziesmas un teikas.
- pirm- Pirmtauta.
- polimetrija Polimetrija latviešu tautasdziesmās.
- spekulēt Politiķi spekulē ar tautas bailēm.
- poļi Poļu tautastērps.
- popularizēt Popularizēt tautas tradīcijas.
- precības Precību svinības notika pēc latviešu tautas paražām.
- premjerministrs Premjerministra uzruna valdībai, tautai.
- primitīvs Primitīva tauta.
- radiouzvedums Radiouzvedums pēc latviešu tautas pasaku motīviem.
- izlietot Rakstnieks savā darbā izlietojis visu tautas valodas līdzekļu bagātību.
- rekonstruēt Rekonstruēts novada tautastērps.
- apkalpot Restorāna apmeklētājus apkalpoja tautastērpos ģērbušās oficiantes.
tauta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV