laime
laime dsk. ģen. -mju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
PiemēriVēlēt laimi.
2.Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
PiemēriLiela laime.
Stabili vārdu savienojumiLaime nelaimē. Laimes aka. Laimes rats.
3.Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
PiemēriLiet laimes.
4.Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
PiemēriMeklēt laimes ceriņu ziedos.
Stabili vārdu savienojumiAugstas laimes! Augstu laimi! Cūkas laime. Daudz laimes! Dieva laime. Dzimis laimes krekliņā.