laiks | MLVV

laiks¹

laiks lietvārds; vīriešu dzimte

1.Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.

PiemēriLaika un telpas vienība.

Stabili vārdu savienojumiCivilā laika skaitīšana.

2.Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.

PiemēriIlgs, īss laiks.

Stabili vārdu savienojumi(Kurā) katrā laikā. Ar laiku. Garantijas laiks.

(Kurā) katrā laikā — jebkurā laikā; vienmēr.
Ar laiku — laika gaitā.
Garantijas laiks — laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
Iegūt laiku — izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
Joslu laiks joma: astronomija — starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Laika deglis — deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
Laika gaitā — pakāpeniski.
Laika pārbaude — prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
Laika upe; laika rats poētiska stilistiskā nokrāsa — laika ritums, plūsma.
Laiku pa laikam — šad un tad.
Pareizs laiks — laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
Patiesais laiks — vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Pārejas laiks — cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
Pieejas laiks — laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
Pirms laika — par agru, nelaikā.
Tīrais laiks — norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
Uz laiku — kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
Uz laiku laikiem — uz mūžu.
Uzņemt laiku — konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
Vasaras laiks — ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
Vienā laikā — vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
Vienu laiku — kādu laiku.
Vietējais laiks — attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
Ziemas laiks — ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).

2.1.Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.

PiemēriLaiks iet ātri.

Stabili vārdu savienojumiAiz gara laika. Ārpus laika un telpas.

2.2. Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.

PiemēriSējas laiks.

Stabili vārdu savienojumiAuru laiks. Ogu laiks. Palaunadža laiks.

2.3.kopā ar: īpašības vārds Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē).

PiemēriZviedru, vācu laiki.

Stabili vārdu savienojumiJaunie laiki. Klausības laiki. Miera laiki.

2.4.Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.

PiemēriMūsu laiks paiet.

2.5.joma: ģeoloģija Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.

PiemēriLaikmetu iedala laikos.

Stabili vārdu savienojumiAtlantiskais laiks.

3.Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.

PiemēriAutobusa pienākšanas laiks.

Stabili vārdu savienojumiNo pirmsplūdu laikiem. Pēdējais laiks.

4.Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.

PiemēriDarbības vārda laiki.

Stabili vārdu savienojumiBez laika. Gaišā dienas laikā. Īsināt laiku. Kur tas laiks. Laika jautājums. Laika zobs.

Bez laika — par agru, priekšlaicīgi.
Gaišā dienas laikā idioma — atklāti, neslēpjoties.
Īsināt laiku idioma — izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kur tas laiks — sen, ļoti sen.
Laika jautājums — saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Laika zobs idioma — novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
Laiks visu noliks savās vietās idioma — saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
Neīstā laikā — nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
Nevilkt laiku garumā idioma — bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
No laika gala — no paša sākuma; no seniem laikiem.
No mēra laikiem idioma — no ļoti seniem laikiem.
No Mozus laikiem idioma — saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
Paīsināt laiku — pakavēt laiku.
Pašā laikā — 1. Vajadzīgā brīdī, momentā.2. Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
Pirmajā laikā — sākotnēji, sākumā.
Pļaujas laiks idioma — laiks, kad var gūt peļņu.
Precīzs laiks — laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
Pulksteņa laiks — laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
Reverberācijas laiks — laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
Sist laiku idioma — sarunvaloda bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
Stiept laiku idioma — kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Uz visiem laikiem — uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
Zelta laiki idioma — laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laiks idioma — laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
Ziedu laiks idioma — laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.