laikmets
laikmets [laĩkmȩts] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
PiemēriJauns laikmets.
- Jauns laikmets.
- Strauju pārmaiņu laikmets.
- Helēnisma laikmets.
- Laikmetu grieži.
- Brīvības cīņu laikmets.
- Laikmeta elpa.
2.vēsturisks Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
PiemēriAkmens, dzelzs laikmets.
- Akmens, dzelzs laikmets.
- Bronzas laikmeta arheoloģiskie izrakumi.
Stabili vārdu savienojumiAkmens laikmets. Bronzas laikmets.
- Akmens laikmets — vēsturisks senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
- Bronzas laikmets — vēsturisks laikmets, kad cilvēki darbarīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- Dzelzs laikmets — vēstures periods pēc bronzas laikmeta, kad darba rīkus un ieročus sāka izgatavot no dzelzs.
3.joma: ģeoloģija Ģeohronoloģiskā vienība – epohas daļa.
PiemēriAtlantiskais laikmets.
- Atlantiskais laikmets.
- Ledus laikmets.
Stabili vārdu savienojumiPēcledus laikmets.
- Pēcledus laikmets — holocēns.
Stabili vārdu savienojumiZelta laikmets.
- Zelta laikmets idioma — uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.