laimēt
laimēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
PiemēriLaimēt automašīnu.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
PiemēriLaimējušās loterijas biļetes.
Cilme:Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā.