veiksme
veiksme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vienskaitlis Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime2.
PiemēriSvarīgu lomu spēlē veiksme.
- Svarīgu lomu spēlē veiksme.
2.formā: vienskaitlis Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
PiemēriDarba veiksme.
- Darba veiksme.
3.Panākums, sasniegums.
PiemēriVeiksmes stāsts.
- Veiksmes stāsts.
- Veiksmes formula.
- Padomi veiksmei.
Stabili vārdu savienojumiLabu veiksmi! Veiksme (uz)smaida.
- Labu veiksmi! — saka, novēlot veiksmi, panākumus.
- Veiksme (uz)smaida idioma — saka, ja veicas, laimējas.